Briljants - (no franču brillant – spožais) dārgakmens, kam pēc īpašas apstrādes tiek piešķirts tā īpašais briljanta slīpējums, maksimāli atklājot dimanta dabisko spīdumu. Briljanta formas slīpējumā ir apvienotas divas piramīdas, no kurām viena (augšējā) spice ir nogriezta. Paviljona un kronīšu šķautnes izvietotas vairākās rindās, tā, lai uz virsmu paralēli krītošais gaismas staru kūlis tiktu pakļauts pilnīgam iekšējam staru atspulgam. Tieši tādēļ, gaismas stariem atstarojoties, briljants „spēlējās” dzeltenā, zilā, zaļā un citās– tā šķautnes iedegās visās varavīksnes krāsās.
Dimanti kā minerāli ar unikālu cietības pakāpi, ir vienmēr vilinājuši cilvēkus, kuri savukārt tiem ir piedēvējusi pat mistiskas īpašības.
„Tas paliek neskarts viskarstākajā ugunī, tas ir saules gaisma, kas sastingusi zemes un laikā iespaidā.. Tas mīl spēlēties ar visām pasaules krāsām pašam paliekot caurspīdīgam, gluži kā neskartai ūdens lāsei..” – rakstīja par dimantu senatnē.
Senajā Indijā uzskatīja, ka dimanti ir izveidoti no pieciem zemes pamatelementiem - zemes, gaisa, ūdens un enerģijas. Dimantam piešķīra daudz mistisku īpašību, piemēram, izdziedināšanu no slimībām, aizsardzību pret ļaunajiem gariem un ienaidniekiem, tas sagāja no traumām un no „ļaunās acs”. Tā īpašnieki ieguva gaišredzību un spēju paredzēt.. Dimanti rotāja noslēpumainās hindu dievu statujas, to krājumus pārvaldīja augstie priesteri.
Briljantu vēsture ir cieši saistīta ar dimantiem. Ziņas par to, kas, kur un kad pirmais ir atradis dimantus ir paslēpts gadsimtu vēstures tumsā. Tomēr, pētnieki ir vienisprātis, ka gadsimtu gaitā, galvenā dimantu ieguves « monopola» pilsēta bija Indija. Tieši Indijas meistari pirmie iemācījās slīpēt dimantus, pārvēršot tos briljantos. Savukārt Eiropā nedaudzie briljanti nonāca pateicoties ceļotājiem un tirgotājiem no tālajām Austrumu zemēm. Tā laika briljanti maz līdzinājās mūsdienu dārgakmeņiem. Labākajā gadījumā, meistari nopulēja dimantus vadoties pēc to dabiskajām šķautnēm. Gadsimtu ilgā pieredze dimanta slīpēšanā panāca to rezultātu, kāds ir mūsdienās – meistari iemācījās apstrādāt uz izmantot dārgakmens šķautnes, lai iekšējais gaismas laušanas koeficients maksimāli kliedētu un atstarotu gaismu no tā iekšienes uz āru. Tieši šīs šķautnes pārvērš dimantu briljantā.
Izcilajam briljantam patiesi nav konkurentu – tas ir dārgakmeņu karalis. Frāze „Diamonds are forever”, t.i. briljanti ir mūžīgi ne vien ilustrē šo dārgakmeņu neatvairāmo pievilcību un saikni ar cilvēku jūtām, bet arī norāda uz to seno izcelsmi.
Pateicoties zinātniskajām metodēm, kas tiek izmantotas pie minerālu vecuma noteikšanas, ir izdevies noskaidrot, ka dimantu vecums ir no pusotra līdz trīs ar pus miljardiem gadu. Var droši teikt, ka dimanti senāki par visu kas ir mums apkārt un to vecums ir vienāds ar pašas Zeme vecumu.
Juvelierizstrādājumi ar briljantiem, bieži vien ar ļoti lieliem, ir daudzu valstu galvenās vērtības un daudzu krājumu izcilākie eksemplāri. Pie kam, nosakot dimanta vai briljanta vērtību, jāņem vērā ne tikai četri no to galvenajiem raksturlielumiem, uz ko norāda „Sistēma ar četriem „C”- Carat (svars), Color (krāsa), Clarity (dzidrums), Cut (šķautnes)” bet arī citi raksturlielumi. Dziļa un visaptveroša simboliskā briljanta izpratne. Tā ir apņēmība, drosme, uzticība, augsts sabiedriskais stāvoklis, labklājība un lepnums. Briljantu dievināja visos laikos: tika uzskatīts, ka šis akmens var aizdzīt visus nakts ļaunos spēkus. Tika uzskatīts, ka briljants ir mūžīgas jaunības akmens un nodrošina pārticību un garīgo attīstību, dod cilvēkam lielu varu.
Mistiķi uzskata — lai briljants atnestu tā īpašniekam laimi un prieku, dārgakmens ir jāiegūst tikai godīgā ceļā, bet pašam cilvēkam ir jābūt pieklājīgam un bez ļauniem nodomiem, citādi akmens nesīs nelaimi. Saskaņā ar šiem ticējumiem, tiek uzskatīts, ka, ja jūs briljantu esat iegādājušies, bet ne saņēmuši dāvanā, tad ir jāpaiet vairākiem gadiem, kamēr tas pieradīs pie Jums un atnesīs savu mistisko ietekmi.
Dāvāts briljants — tas ir mīlestības un stabilitātes simbols, dāvājot un pieņemot briljantu, Jūs solāt glabāt uzticību.