Rubīns

   Rubīns – (no latīņu valodas rubens, rubinus – sarkanais) – caurspīdīgs, hromu saturošs korunda paveids. Pirmās pakāpes dārgakmens, otrais aiz dimanta pēc cietības. Citi nosaukumi: jahonta, karbunkuls, sarkanā korunda. Terminu rubīns tā mūsdienu izpratnē ieviesa ģeologs Valerius 1747. gadā. Līdz tam, ar vārdu rubers vai ruberus apzīmēja gan sarkanos granātus, gan rubīnus, gan špineli. Savukārt, ar vārdu jahonta, senajā Krievijas impērijā apzīmēja ne tikai rubīnus, bet arī krāsainos safīrus; tas viss varēja radīt zināmu sajukumu.

   Mūsdienās ar vārdu rubīns ir pieņemts apzīmēt košu vai piesātinātu toņu paletes sarkanos korundus.

   Rubīnu veids, kā arī nokrāsas nianses ir atkarīgas no to ieguves vietas. Visdārgākie rubīni, tā sauktie „Birmas rubīni”  ir caurspīdīgi, piesātināti sarkani un ar zilganu atblāzmu. Šo krāsu ir pieņemts saukt par „zilajām asinīm” (angļu valodā — Pigeon 's blood ). Ne visi sastopamie rubīni ir sarkani – ir puscaurspīdīgi ar „kaķa acs” efektu, kurus sauc par džirazoliem. Pie to  slīpēšanas   kabašonā (cabochon), tie iegūst asins sārtu nokrāsu. Īpaši vērtīgi ir arī tie rubīni, kuru iekšienē atrodas tā saucamā „zvaigznīte” ,veidojusies no rutilla (titānskābes) 120 grādu šķautnes leņķī vienai pret otru – tā saucamais atsterizma (aster-zvaigzne) efekts. Rodas sajūta, it kā virs dārgakmens virsmas degtu sešstaru zvaigzne.

   Pirmo reizi rubīnu savās hronikās pieminēja indieši un Mjanmas pamatiedzīvotāji  jau 4. gs. pirms mūsu ēras. Tie rubīnu sauca par „dārgakmeņu karali” un piedēvēja fantastiskas un maģiskas spējas. Līdzīgi uzskati bija arī Romas impērijā, kur to vērtēja augstāk par dimantiem; tā pat arī viduslaiku Eiropā un  Krievzemē, tieši rubīni rotāja slaveno „ Monarhu cepuri”, kura kopš 1498. gada līdz pat Pēterim I bija caru relikvija.

   Rubīna galvenā mistiskā īpašība ir spēja iedvesmot tā īpašnieku lielām lietām. Ne velti daudzu gadsimtu garumā, tas bija galvenais dārgakmens daudzu valdnieku un monarhu dārglietu krātuvēs. Rubīns tiek uzskatīts vispirms kā karaļu akmens, spējīgs dot neierobežotu varu un milzīgu ietekmi uz cilvēkiem, spēj palīdzēt veikt varoņdarbus un gūt spožas uzvaras.Daudzajās leģendās  un mītos, tieši rubīnu dēvē  par  sastingušo pūķa asins lāsi, kuru sakāva varenais Valdnieks. Austrumos rubīnu uzskatīja par Uguns stihijas simbolu un spēcīgās Pasaules pirmsākuma enerģijas Jaņ centrējumu.

   Rubīna krāsa simbolizē dzīvības enerģiju. Šī ir uguns liesmu krāsa, asins krāsa, mīlestības un kaisles krāsa. Rubīns ir spēcīgs enerģijas avots pat tiem, kuri netic dārgakmeņu mistiskajām spējām. Bet tiem kuri tic, rubīns rekomendējas kā talismans, kas pastiprina labākās cilvēciskās īpašības un sekmē sasniegt nospraustos mērķus. Tajā pašā laikā, rubīns var pastiprināt arī negatīvās īpašības: egoismu, varaskāri un agresivitāti. Rubīns ir lielisks talismans tiem, kuru profesija saistīta ar risku dzīvībai - ugunsdzēsēji, glābēji, alpīnisti, karavīri, likuma un kartības uzturētāji. Bez tam, šo brīnumskaisto dārgakmeni saista arī ar spēcīgo mīlestības maģiju. Gadsimtu ticējumi vēsta, ka rotaslietas ar rubīniem palīdz koncentrēt cilvēka seksuālo enerģiju. Tieši tāpēc, tos dāvā kā simbolu kaislīgai mīlestībai.

   Rubīnu iesaka nēsāt zeltā vai platinā – dārgais dārgakmens prasa dārgu dārgmetālu. Populāras ir rotaslietas, kurās rubīni ir kompozīcija ar briljantiem – izcils kvēlojošas uguns liesmas savienojums ar karalisko briljantu spožumu. Gredzens ar rubīniem savam īpašniekam atnesīs dzīves pilnības sajūtu, laimi un uzturēs kvēlas mīlestības liesmas.